2. Darba līgums

3. Arodbiedrības

4. Darba likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole

5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par likumdošanas

pārkāpumiem

6. Darba drošības instruktāža

7. Ergonomika

Nobeigums

Literatūras saraksts

Ievads

Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un

ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar

tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem.

Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personīgās

intereses, un šīs intereses ne vienmēr sakrīt. Algu

līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir

centrālie jautājumi. Tāpēc valsts uzņemas darba

devēju un darba ņēmēju attiecību

regulēšanu.

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba

devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa,

īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba

līguma pamata. Tas nozīmē, ka “Darba likumu kodekss” un citi

darba likumi attiecas ne tikai uz valsts vai pašvaldību

uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā

uz darba līguma pamata sabiedrībās ar ierobežotu

atbildību, akciju sabiedrībās, pie individuālā darba

devēja utt. Latvijas Republikā ir noteikta darbinieku

līdztiesība.

Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu

likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu

regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu

slēgšanu, darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību un

citus jautājumus. LR DLK apstiprina Saeima, kā arī izdara

grozījumus un papildinājumus.

1.Darba aizsardzības jēdziens

1.1. Darba aizsardzība

Likumdošanas aktu un tiem atbilstošu sociālo, ekonomisko,

organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un

ārstnieciskiprofilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē

drošu, stabilu darbu, novērš nelaimes gadījumus un

arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo

darbaspējas visā darba procesā.

1.2.Darba aizsardzības normatīvie akti

Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā

kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un

normas, instrukcijas un citi dokumenti.

1.3.Darba vieta

Vieta, kurā darbiniekam ir nepieciešams atrasties vai kurp

viņam jādodas sakarā ar darba pienākumu

pildīšanu un kura tieši vai netieši atrodas darba

devēja kontrolē.

1.4.Darba vide

Darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem

apstākļiem, kuros darbinieki atrodas, pildot darba pienākumus.

Darba vide ir jāprojektē un jāorganizē tā, lai darba

apstākļi tajā atbilstu valsts apstiprinātajām darba

aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām.

Tai ir jāatbilst arī valsts ugunsdrošības noteikumiem.

Iekārtas un materiāli, kas savas temperatūras vai citu faktoru

dēļ apdraud darbiniekus, jānorobežo un

jāmarķē ar atbilstošajām brīdinājuma

zīmēm.Tīrībā un kārtībā ir

jāuztur ejas, ceļi un darba vietas. Smēķēšana

darba vidē ir pieļaujama tikai speciālās, ar

norādījumu zīmēm apzīmētās

smēķēšanas vietās vai telpās un

uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos

paredzētā kārtībā. Ja darba vidē ir

paaugstināts risks, tad tā ir jānorobežo un

jāapgādā ar nepieciešamajiem glābšanas un

aizsardzības līdzekļiem.

1.5.Darba devēja pinvarotā persona

Amatpersona, kurai ar darba devēja pavēli (lēmumu vai

rīkojumu) ir noteikta atbildība par uzņēmuma,

iestādes, organizācijas vai uzņēmējsabiedrības

pārvaldi.

Darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības persona –

darbinieku vai viņu arodu organizāciju ievēlēta persona,

kura uzņēmumā pārstāv darbinieku intereses darba

aizsardzībā. Valsts politika darba aizsardzībā pamatojas

uz sekojošiem punktiem:

ü Darba devēju organizāciju, valsts

institūciju, darbinieku vai viņu arodu organizāciju savas

projektēšanas, ražošanas un iepirkšanas

stimulēšanu;

ü Darba aizsardzības jautājumu

koordinēšanu ar citām valsts ekonomiskās un

sociālās politikas sastāvdaļām;

ü Darba aizsardzības zinātnisko

pētījumu rezultātiem;

ü Valsts līdzdalību darba aizsardzības

pasākumu finansēšanā;

ü No darba devējiem un augstākām

institūcijām neatkarīgu valsts darba aizsardzības kontroles

un uzraudzības sistēmu;

ü Apmācību darba aizsardzības

jautājumos visu līmeņu mācību iestādēs;

ü Darbinieku sociālo aizsardzību

arodslimības un nelaimes gadījumos;

ü Starptautiskās darba organizācijas konvenciju

principiem;

ü Starpvalstu sadarbību darba aizsardzības jomā.

2. Darba līgums

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem

darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un

īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba

līguma pamata. (Latvijas Darba likuma kodeksa (LDLK) 5.pants).

2.1.Darba līgums

Tā ir rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba

devēju, saskaņā ar kuru:

ü Darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu,

pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba

devēja rīkojumiem;

ü Darba devējs apņemas nodrošināt darba

samaksu un darba apstākļus, kas ierakstīti darba

likumdošanas aktos, darba koplīgumā, pusēm vienojoties.

2.2.Darba koplīgums

Vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā

reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku

pilnvaroti pārstāvji (ja reģistrētas

arodorganizācijas nav) slēdz ar darba devēju par darba,

tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.

2.3.Darbinieks

Fiziska persona, kas uz darba līguma pamata strādā pie darba

devēja.

LR LDK 1.pants paredz, ka darbinieku līdztiesību nodrošina

neatkarīgi no rases, ādas krāsa, dzimuma, vecuma,

reliģiskās vai citas pārliecības, nacionālās

vai sociālās izcelšanās un mantiskā

stāvokļa.

Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi fiksēti

likumdošanas kodeksa 2.pantā: darbiniekam noslēdzot

līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav

mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu

saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas

ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem

atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem, veselībai

nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības

apvienoties arodu organizācijās.

Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus

un iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi

izturēties pret darba devēja mantu.

2.4.Darba devējs

Fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata

nodarbinās vismaz vienu personu. Galvenās darba devēja

tiesības ir ietvertas “Likumā par par

uzņēmējdarbību”.

2.5.Darba līguma stadijas

1. Darba līguma sagatavošana,

2. Noslēgšana,

3. Darbība,

4. Grozīšana,

5. Izbeigšana.

Darba līguma nolēgšana – darba devējs ir

tiesīgs slēgt darba līgumu ar:

ü LR pilsoņiem;

ü Latvijas patstāvīgajiem

iedzīvotājiem;

ü Ārvalstniekiem un

bezvalstniekiem, ja viņiem ir uzturēšanās atļauja, kas

dod tiesības strādāt.

Nav atļauts pieņemt patstāvīgā darbā personas,

kuras ir jaunākas par 15 gadiem. Skolu audzēkņus vecumā

no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai

nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā

laikā. Uzsākt darbu var tikai ar vecāku vai aizbildņu

piekrišanu.

Darba attiecības starp darba devēju un darbinieku pamatojas uz

individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveidā divos

eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie darba

devēja, bet otrs – pie darbinieka. Šis noteikums attiecināms

uz tiem, kas stājās darbā ar 1992.gada 1.aprīli. Tie,

kuri jau bija darba attiecībās, turpina darbu uz agrāk

noslēgtā līguma pamata.

Ja darba devējs un darbinieks tikai vienojas par konkrētu darbu

veikšanu, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu, tad darba

attiecības juridiski nerodas (līdz ar to, darbiniekam nav

tiesību uz darba nespējas lapas apmaksu, apmaksātu

atvaļinājumu un citām garantijām).

DLK 14.pants regulē arī tā saucamo amatu savienošanu,

nosakot, ka darbinieks var slēgt darba līgumu ar vairākiem

darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumu vai arī darba

koplīgumu, ja to neaizliedz darba devējs.

Līguma slēdzēja puses uzņemas noteiktas saistības.

Līgumu slēgšanu un tajos ietverto saistību izpildi

regulē Latvijas Republikas civillikums, īpaši tā

saistību tiesību daļa, kā arī citi likumi un

normatīvie akti, kas paredz un nosaka arī attiecību

noformēšanas kārtību un veidu noteiktiem darījumiem,

nozarēm utt.

2.6. Līguma rekvizīti

· Līguma nosaukums;

· Līguma noslēgšanas vieta;

· Līguma noslēgšanas datums;

· Līgumslēdzējas puses (līgumā

dod to juridiskos nosaukumus, norādot, kā katra tiks

dēvēta turpmāk līguma tekstā);

· Līguma teksts jāraksta sevišķi

uzmanīgi, tajā jāietver:

· Precīzi formulējumi, kādās

attiecībās stājas līgumslēdzējas puses,

kādas saistības un kādus pienākumus katra no tām

uzņemas (amata nos.),

· Saistību izpildes termiņu var

norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus u.tml.,

· Savstarpējo saistību izpildes

novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas

noteikumi,

· Norēķinu veidi, termiņi,

kārtība (samaksa par darbu),

· Pārbaudes laiks (ja nav, tad uzskatāms, ka

piņemts darbā bez pārbaudes laika),

· Līgumslēdzēju pušu atbildība un

iespējamās sankcijas par saistību vai pienākumu

neizpildi,

· Iespējamās ar amatu saistītās

problēmas,

· Strīda izskatīšanas kārtība,

· Līguma noteikumu izskatīšanas

kārtība,

· Līguma noteikumu grozīšanas

kārtība,

· Līguma laušanas vai pagarināšanas

noteikumi,

· Citi papildu noteikumi,

· Līguma eksemplāru skaits, to

glabāšanas vietas,

· Līgumslēdzēju pušu adreses un banku

rekvizīti,

· Norāde par līguma pielikumiem,

· Līgumslēdzēju pušu paraksti,

· Zīmogu nospiedumi.

Saskaņā ar DLK 16.pantu darba līgumu var noslēgt:

ü uz nenoteiktu laiku,

ü uz noteiktu laiku,

ü uz noteikta darba izpildīšanas laiku.

Darba līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties darba

līguma noslēgšanas laikā.

Pārbaudes laiks:

ü pārbaudes laiks jāparedz darba līgumā,

ü tas nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem,

ü pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par 18

gadiem,

ü pārbaudes laiku nosaka tikai stājoties darbā.

Noslēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt

pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieka darba prasme atbilst

viņam uzticētajam darbam. Šīs pārbaudes

noteikšana jānorāda darba līgumā. Ja darba

līgumā noteiktais pārbaudes termiņš izbeidzas, bet

darbinieks turpina strādāt, atzīstams, ka viņš

pārbaudi ir izturējis un turpmāk darba līguma

laušana pēc darba devēja iniciatīvas pieļaujama

tikai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Bet

gadījumos, kad darbinieka prasme neatbilst darba devēja

prasībām (pārbaudes rezultāts ir negatīvs), darba

devējs darbinieku atlaiž no darba, neizmaksājot

atlaišanas pabalstu. Šādu rīcību darbinieks ir

tiesīgs pārsūdzēt tiesā.

2.7.Darba samaksa

Kā jau minēju, darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba

devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par

Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts

noteikto iztikas minimumu.

1. Minimālā darba alga izmaksājama un garantējama

darbiniekam pamata darba vietā un ar nosacījumu, ja strādā

pilnu darba laiku, kura ilgums noteikts DLK. Darbiniekam, kas strādā

nepilnu darba laiku, par darbu samaksā proporcionāli

nostrādātājam laikam vai atbilstoši izstrādei.

2. Samaksa par papildu darbu

Darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja

līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda

papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka

pienākumus), samaksā arī par papildu darbu.

3. Samaksa par virsstundu darbu

Par virsstundām samaksā ne mazāk kā

divkāršā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas

likmes apmērā.

Konkrēto virsstundu darba samaksu nosaka darba koplīgumā vai

darba līguma pusēm vienojoties.

4. Latvijas Republikas Darba Likumu kodeksā ir noteikta

paaugstināta darba samaksa arī :

· par darbu vai dežūrām svētku

dienās;

· par nakts darbu.

5. Darba devējam ir tiesības noteikt atšķirīgu

darba samaksu, ja darbinieka vainas dēļ :

· nav izpildītas izstrādes normas (samaksā

atbilstoši paveiktajam darbam);

· izgatavota brāķa produkcija (par pilnīgu

brāķi nemaksā);

· radusies dīkstāve (nemaksā).

6. Darba algas izmaksas termiņi

6.1. DLK paredzēts, ka darba alga izmaksājama ne retāk kā

katru pusmēnesi.

6.2. Par darbu, kas ildzis mazāk nekā divas nedēļas,

darba algu izmaksā tūlīt pēc darba pabeigšanas.

Darbinieki ir tiesīgi iepazīties ar to, kā tiek

aprēķināta darba alga.

7. Aprēķina termiņi atlaižot no darba

Ja darbinieku atlaiž, visas summas, kas viņam pienākas no

darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.

8. Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar DLK

saglabājama vidējā izpeļņa, tā

aprēķināma no izpeļņas par diviem pēdējiem

kalendāra mēnešiem.

2.8.Atvaļinājums

Visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus,

saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu.

Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir ne mazāks par

četrām kalendārajām nedēļām, neieskaitot

svētku dienas. Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darbiniekam

piešķir, kad tas sešus mēnešus nepārtraukti

nostrādājis attiecīgajā uzņēmumā,

organizācijā vai iestādē. Atvaļinājumu par otru

un turpmākajiem darba gadiem var piešķirt jebkurā

kalendārā gada laikā atbilstoši atvaļinājumu

piešķiršanas secībai.

Atvaļinājuma grafiku darba devējs sastāda katram

kalendārajam gadam ne vēlāk kā līdz 15.janvārim

un iepazīstina ar to visus darbiniekus. Nosakot atvaļinājumu

piešķiršanas secību, jāņem vērā

darbinieka vēlmes un darba devēja intereses nodrošināt

normālu darba ritmu. Pamatojoties uz darbinieka lūgumu, darba

devējs ir tiesīgs sadalīt atvaļinājumu

daļās.

2.9.Papildatvaļinājums

Papildatvaļinājuma ilgums un piešķiršanas

kārtību nosaka vai nu koplīgumā, vai darba devējam

un darbiniekam vienojoties. Ģimenes apstākļu vai citu

darbiniekam svar;igu iemeslu dēļ darba devējs var

piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba algas

saglabāšanas.

2.10.Darba līguma grozīšana

Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks izpildītu

darba līgumā neparedzētu darbu.

Pārcelšana citā darbā tajā pašā

uzņēmumā, iestādē vai organizācijā

pieļaujama tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, izņemot

pagaidu pārcelšanu citā darbā sakarā ar

ražošanas nepieciešamību vai dīkstāvi.

Sakarā ar izmaiņām ražošanas un darba

organizācijā pieļaujami būtiski darba līguma

nosacījumu grozījumi. Darbinieks par šiem grozījumiem

jāinformē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms

izmaiņu izdarīšanas.

Būtiskas izmaiņas darba līgumā

Būtiskās izmaiņas darba līgumā ir:

ü darba samakas sistēmas un apmēra maiņa;

ü atvieglojumu un darba režīma grozīšana;

ü nepilna darba laika noteikšana vai atcelšana;

ü profesiju apvienošanas noteikšana vai atcelšana;

ü kategorijas vai amata nosaukuma izmainīšana.

Ja darbinieks nepiekrīt turpināt darbu jaunajos

apstākļos, tad darba līgumu izbeidz saskaņā ar

Latvijas Darba līgumu kodeksa 30..panta 6.punktu “Darbinieka

atteikšanās turpināt darbu sakarā ar būtiska darba

līguma nosacījumu grozīšanu”.

Darba līguma laušana pēc darbinieka iniciatīvas

Darbinieks ir tiesīgs lauzt darba līgumu pēc

personīgā uzteikuma, vienu kalendāra mēnesi pirms darba

attiecību izbeigšanas rakstiski uzsakot darba devējam.

Darbinieks un darba devējs, savstarpēji vienojoties, var lauzt

darba līgumu arī pirms minētā termiņa.

3. Arodbiedrības

1. Sava vieta un loma darba attiecību regulēšanā un

darbinieku interešu aizsardzībā un aizstāvībā

Darba likumu kodeksā paliek arodbiedrībām. Arodbiedrības

ir neatkarīgas no darba devēja, ar vēlēto

institūciju starpniecību tās pārstāv savus biedrus

attiecībās ar darba devēju un aizstāv viņu darba,

profesionālās un sociālās tiesības un intereses.

2. Arodbiedrības savu biedru vārdā slēdz ar darba

devēju koplīgumu. To noslēdz rakstveidā vai nu uz

noteiktu laiku, ko nosaka, pusēm vienojoties, vai konkrēta darba

veikšanai un ietver nosacījumus par darbu, darba samaksu un

sociālo aizsardzību. Tajā ietvertās saistības

attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem, ja darba

koplīgumā nav paredzēts citādi.

Darba devējam ar darba koplīgumu ir jāiepazīstina visi

darbinieki, kas ar to ir darba attiecībās uz darba līguma

pamata.

Darba koplīgumu saturu, noslēgšanas un izpildes

nodrošināšanas, kā arī darba strīdu

izskatīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums

“Par darba koplīgumiem”.

4. Darba Likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole

Kontroli un uzraudzību pār darba likumdošanas aktu un darba

aizsardzības noteikumu ievērošanu realizē:

· speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas,

kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un

augstākām institūcijām;

· darbinieku arodu organizācijas, veicot sabiedrisko

kontroli.

Pašvaldību un to izpildes un rīcību orgāni

kontrolē likumdošanas ievērošanu likumdošanā

paredzētajā kārtībā.

5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par darba

likumdošanas pārkāpumiem

Darba devēji, kā arī valsts un pašvaldību

uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonas, kas

vainīgas darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības

noteikumu pārkāpšanā, darba koplīgumos un darba

aizsardzības nolīgumos paredzēto saistību neizpildē

vai darbinieku arodu organizāciju darbības kavēšanā,

ir atbildīgi Latvijas Republikas likumos noteiktajā

kārtībā.

6. Darba drošības instruktāža

Darba drošības instrukcija – normatīvs akts, kas

nosaka darba drošības prasības uzņēmuma darbiniekiem

veicot darbu, pildot amata vai civildienesta pienākumus.

Darba drošības instruktāža – darba

drošības instrukciju izskaidrošana, informēšana par

darba drošības jautājumiem.

Instruktāžu mērķis ir sniegt darbiniekiem

nepieciešamās zināšanas par darba drošības

instrukciju prasībām, darba metodēm un paņēmieniem,

lai garantētu drošu darba veikšanu, veselībai

bīstamo vai kaitīgo darba vides faktoru ietekmes

novēršanu un darbinieku darba spēju saglabāšanu

darba procesā.

Instruktāžām darba drošībā, atbilstoši

šajā kārtībā noteiktajam, ir pakļauti visi

darbinieki neatkarīgi no viņu izglītības, profesijas,

amata un darba stāža.

Par darbinieku instruktāžu veikšanu atbild uzņēmuma

vadītājs.

Ir trīs darba drošības instruktāžas veidi:

1. ievadinstruktāža;

2. instruktāža darba vietā.

Ievadinstruktāžu veic uzņēmuma darba aizsardzības

speciālists vai ar uzņēmuma vadītāja rakstisku

rīkojumu nozīmēta persona. Instruktāžu darba

vietā veic tiešais darba vadītājs.

Instruktāžas ir jāveic ar darbiniekiem individuāli vai ar

darbinieku grupu, ja viņi nodarbināti viena veida darbus vai

pienākumus.

Pēc instruktāžas veikšanas ir jāpārbauda

izklāstītā materiāla apguve. Instruktāžas ir

veicamas darba laikā, atvēlot pietiekamu laiku pilnīgam un

kvalitatīvam materiālu izklāstam, praktisku metožu un

paņēmienu apguvei un zināšanu pārbaudēm. Lai

instruktāžas varētu veikt ir jānodrošina

atbilstoši uzskates līdzekļi (plakāti, eksponāti,

maketi, modeļi, diapozitīvi, videofilmas u.c.).

Par instruktāžu veikšanu ir jāizdara ieraksts

attiecīgajā darba drošības instruktāžu

reģistrācijas žurnālā, apliecinot to ar parakstiem.

Šie žurnāli ir jāuzglabā 45 gadus un jānodod

arhīvā likumā noteiktajā kārtībā.

Par visu darba drošības instrukciju izstrādi atbild

uzņēmuma vadītājs. Darba drošības instrukcijas

izstrādā konkrēto darbu vai darba veidu veikšanai.

Uzņēmuma vadītājs apstiprina izstrādājamo

instrukciju sarakstu, saskaņojot to ar valsts darba inspekciju,

kāarī apstiprina izstrādātās instrukcijas.

Instrukcijām jābūt noformētām atbilstoši MK

1996.gada 23.aprīļa noteikumu nr.154 “Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”

prasībām.Šīs instrukcijas jāizstrādā,

ņemot vērā darba vides riska faktorus un pamatojoties uz:

1. darba drošību reglamentējošiem normatīvajiem

aktiem;

2. drošības prasībām, kas noteiktas

ražotāja deklarācijā un iekārtu ekspluatācijas

dokumentācijā.

6.1. Ievadinstruktāža

Ievadinstruktāža ir darbinieka iepazīstināšana ar

uzņēmuma darba organizācijas un darba drošības

pamatjautājumiem. Ievadinstruktāža jānodrošina

darbiniekiem, kas uzsāk:

1. darbu ar civildienestu;

2. mācību praksi uzņēmumā.

Atbilstoši uzņēmuma specifikai ievadinstruktāžā

jāietver šādi pamatjautājumi:

ü vispārējie uzņēmuma,

uzņēmējsabiedrību raksturojošie dati, kuri ietver

galvenās darba aizsardzības pamatnostādnes, drošības

tehnikas noteikumus un citus;

ü normatīvo aktu pamatprasības un to

realizācija uzņēmumā;

ü uzņēmuma darba aizsardzība un

iekšējā organizācijas kontrole;

ü darbinieku un darba devēju

sadarbība darba aizsardzībā;

ü uzticības personas un to komiteja;

ü uzņēmuma darba aizsardzības padome;

ü darba un atpūtas laiks;

ü darba līgums un koplīgums;

ü sieviešu un darbinieku, kas jaunāki

par 18 gadiem, darba aizsardzība;

ü garantijas un kompensācijas darbiniekiem;

ü atbildība par darba drošības

noteikumu neievērošanu;

ü Valsts inspekcijas uzraudzība un kontrole;

ü uzņēmumā esošie

veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktori;

kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un

drošības zīmes;

ü vispārējās darba higiēnas

prasības;

ü ugunsdrošības prasības;

ü personāla rīcība

ugunsgrēku, sprādzienu, avāriju un citos

ārkārtējos gadījumos;

ü pirmās palīdzības

sniegšana; darbinieku rīcība, ja ir notices nelaimes

gadījums darbā;

ü uzņēmuma iekšējās

kārtības noteikumu pamatprasības;

ü objektu, dienestu izvietojums

uzņēmumā, pārvietošanās shēma

uzņēmuma teritorijā;

7. Ergonomika

7.1.Drošības prasības

Ikdienas darbu uzsākot, nepieciešamības gadījumā

jāsaņem uzdevums un norādījumi no tiešā darba

vadītāja. Jāizvēdina telpas un jāieslēdz

ventilācija, ja tāda ir.

Sagatavojot darba vietu, jāpārbauda vai normāli ir apgaismota

darba zona, nepieciešamo palīgierīču esamība un

stāvoklis.

Jānovāc visi nevajadzīgie un ugunsbīstamie

materiāli, jānoregulē darba vietā vietējais

apgaismojums, kuru nodrošina gaismas ķermenis (lampa), kas

jānovieto uz speciāla paliktņa. Lampai jābūt ar

iespēju regulēt gaismas plūsmu dažādos virzienos un

atšķirīgā spožumā, tai jābūt

aizsargtīkliņam, lai pasargātu no atstarošanas. Lampa

jānovieto tā, lai izslēgtu tiešās gaismas

iekļūšanu acīs.

Galdam un krēslam jābūt piemērotam ērtai

sēdēšanai. Darba galda un krēsla augstums

jāizvēlas atbilstoši cilvēka augumam. Darba krēslam

jābūt ar sēdvirsmas un atzveltnes regulēšanu,

pagriešanu un pacelšanu, ar elkoņu atbalstiem.

Strādājot jāievēro ražošanas telpās

izvietoto drošības zīmju prasības. Jāievēro

elektrodrošības prasības, atrodoties ražošanas

telpās. Pieskaršanās elektroietaisēm, elektrosadales

skapjiem, apgaismojuma aparatūras atkailinātiem elektriskajiem

vadiem vai citām strāvu vadošajām daļām,

aizsargapvalku un nožogojumu noņemšana no iekārtu

strāvu vadošajām daļām var radīt

elektrotraumas.

7.2.Rīcība bīstamās situācijās

Šādās situācijās jāpārtrauc darba un

jādara zināms tiešajam darbu vadītājam par

bīstamajām situācijām, ja notices nelaimes gadījums

vai ja pats darbinieks nejūtas vesels. Mehānisko traumu

gadījumā jāpārtrauc darbs un jāsniedz

nepieciešamā pirmnā palīdzība cietušajam vai

pašpalīdzība notikuma vietā. Jāsagābā

darba vieta tādā stāvoklī, kādā notika nelaimes

gadījums, un par notikušo jāziņo darba devējam vai

tiešajam darbu vadītājam.

Bojājumu gadījumā (dzirksteļošana, dūmu vai

liesmas parādīšanās, deguma smaka, pastiprināta

vibrācija, nenormāla dūkšana vai troksnis)

nekavējoties jāizslēdz iekārtas, jāpaziņo

tiešajam darbu vadītājam un jāizsauc tehniskais

personāls, jābrīdina citi darbinieki par radušos

situāciju un nepieciešamības gadījumā,

jāpiedalās aizdegšanās avota likvidēšanā.

Atklājot ugunsgrēka izcelšanos vai uzzinot par to,

nekavējoties jāzvana ugunsdzēsības dienestam un

jāveic visi iespējamie pasākumi, lai likvidētu

ugunsgrēku un evakuētu cilvēkus. Aizdegšanās

gadījumā elektroaparatūru drīkst dzēst tikai ar

elektrisko strāvu nevadošiem ugunsdzēšanas

līdzekļiem, rīkojoties atbilstoši to lietošanas

pamācībai un zīmejuma uz aparāta.

Nobeigums

Aplūkojot un iepazīstoties ar Latvijas Republikas likumdošanas

aktiem darba tiesību jautājumos, nākas secināt, ka ir

pienācis laiks un ir izveidojusies nepieciešamība pēc

jauna Darba likumu kodeksa , kas ietvertu jaunās realitātes un

faktiskos notikumus darba devēju un darba ņēmēju

attiecībās.Pašreizējais Darba likumu kodekss,

manuprāt, neaizsargā visas iespējamās situācijas un

attiecības.

Tāpat esmu guvis personīgu izpratni par darba likumdošanas

funkcionēšanu, darba tiesību saturu un avotiem, kas noteikti

palīdzēs man turpmāk risināt un aizstāvēt savas

darba tiesības.

Literatūras saraksts

1. Izmantotās literatūras saraksts

2. Latvijas Republikas “Darba Likumu kodekss”, Rīga, 1998

3. “Latvijas Darba Likumu kodeksa komentāri”, Rīga, 1999

4. Latvijas Republikas Normatīvie dokumenti

5. Gundega Saule “Darba līgums”, Rīga, 1999